MĀRDADZIS

Vidusjūras zemēs saskaņā ar leģendu baltais zīmējums uz īstā mārdadža lapām ir radies no Jaunavas Marijas piena, kas ir tecējis pa tām lejup, tāpēc arī sugas latīniskais nosaukums ir marianum.

Savukārt Latvijā jau izsenis mārdadzi iesaka stādīt pie sētas vārtiem, ļaunu cilvēku atbaidīšanai.

Mārdadzis ir divgadīgs (Latvijā audzē kā viengadīgu) asteru dzimtas lakstaugs. Tas veido dekoratības, līdz 80 cm garas un 30 cm platas zaļas lapas ar baltiem lāsumiem un plankumiem. Lapas malu klāta rupjiem zobiņiem.

Vasaras otrajā pusē veidojas paurpursarkani ziedu kurvīši, kuros rudenī nobriest melni augļi ar matiņu pušķīti galā. Šīs pūkainās galviņas novāc un kaltē dekoratīviem nolūkiem vai  dažādu uzlējumu gatavošanai.

Tautas medicīnā mārdadža sēklu lidmatiņu uzlējums ir noderīgs aknu ārstēšanai un novērš tauku veidošanos organismā, kā arī sēklu uzlējumu izmanto žultspūšļa darbības veicināšanai, pret žūltsakmeņiem un depresiju.

Auga lapas, ziedu kurvīšus un saknes lieto uzturā kā dārzeņus.
Mārdadzim nepieciešama saulaina augšanas vieta. Augsnes ziņā nav izvēlīgs.