Vidusjūras zemēs saskaņā ar leģendu baltais zīmējums uz īstā mārdadža lapām ir radies no Jaunavas Marijas piena, kas ir tecējis pa tām lejup, tāpēc arī sugas latīniskais nosaukums ir marianum.
Savukārt Latvijā
jau izsenis mārdadzi iesaka stādīt pie sētas vārtiem, ļaunu cilvēku
atbaidīšanai.
Mārdadzis ir
divgadīgs (Latvijā audzē kā viengadīgu) asteru dzimtas lakstaugs. Tas veido
dekoratības, līdz 80 cm garas un 30 cm platas zaļas lapas ar baltiem lāsumiem
un plankumiem. Lapas malu klāta rupjiem zobiņiem.
Vasaras otrajā
pusē veidojas paurpursarkani ziedu kurvīši, kuros rudenī nobriest melni augļi
ar matiņu pušķīti galā. Šīs pūkainās galviņas novāc un kaltē dekoratīviem
nolūkiem vai dažādu uzlējumu
gatavošanai.
Tautas medicīnā
mārdadža sēklu lidmatiņu uzlējums ir noderīgs aknu ārstēšanai un novērš tauku
veidošanos organismā, kā arī sēklu uzlējumu izmanto žultspūšļa darbības
veicināšanai, pret žūltsakmeņiem un depresiju.
Auga lapas, ziedu
kurvīšus un saknes lieto uzturā kā dārzeņus.
Mārdadzim nepieciešama saulaina augšanas vieta. Augsnes ziņā nav
izvēlīgs.
